Visu šo nedēļu pavadīju iegrimusi savā projekta darbā- precīzāk, abas brīvdienas, jo visu nedēļu, tā teikt, "knakstījos" gar to darbu līdz galam neko neizdarot.
Rakstot šo darbu, izbrīnījos par sevi...1.kārt- mani visu laiku dzen uz priekšu kaut kāds man nesaprotams, nezināms spēks, jo es zinu, ka vēl palikušas 4 dienas līdz darba nodošanai (un mani tuvākie zin, cik ļoti man patīk atstāt darāmo uz pēdējo mirkli, un tad pa galvu kaklu, to taisīt, paralēli dusmojoties uz visu pasauli), bet šoreiz es cenšos pēc iespējas visu ātrāk izdarīt, lai pēcāk varētu chillot, un tagad vienīgais, kas man ir atlicis ir 1 jautājums ekonomikā un biznesa likumi...un tas nozīmē, ka līdz otrdienai darbs būs gatavs. 2.kārt- man pat patika, īpaši jau mārketinga daļa- uzsākt bija grūti, jo vajadzēja baigi piespiesties, bet kaut kā saņēmos un pilnīgi iegrimu tajā darbā tā, ka rakstīju angliski.. un ar saviem vārdiem...un es pat nezināju, ka to protu :D
Un vispār liels paldies(vēlreiz) jāsaka Aldai, kura man atsūtīja labu materiālu :))
Piektdien man gadījās viens diezgan stulbs un apkaunojošs atgadījums- es nokritu no riteņa(laikam tāpēc, ka iepriekš iesmēju par tiem cilvēkiem, kuri pālī krita)...bet es biju pilnīgi skaidrā un braucot no kalna, man kaut kas samisējās un es pamatīgi nomaucos...tagad manā cimdā ir caurums, ritenim nav lukturis(kurš tāpat nemaz nestrādāja)...un vienīgais, ko es sasitu- ir rokas mazais pirkstiņš :D bet tas bija varen sāpīgi un man tagad ir zils nags un skrāpējiens pa visu pirkstu...bet vismaz labi, ka ārā bija tumšs, jo skats kā es tur lidoju noteikti bija pa pirmo :D
Neesmu bijusi ārā no mājas divas dienas(sēne), bet laiks jau arī nav īpaši iepriecinošs-pamatīga vētra...ļoti ceru, ka rītdien vairs nebūs tāds vējš, jo man jāminās uz skolu...un jūs pat nevarat iedomāties cik tas ir grūti-mīties pret vēju...un ja vēl ir kalns, tad vispār superīgi!! :D
..vēlu veiksmi gan jums, gan man nākamajā nedēļā!! :*
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru